Drīzumā valdība lems par nodokļu pamatnostādnēm, kas noteiks Latvijas nodokļu politiku turpmākajos četros gados līdz 2027. gadam. Šajās pamatnostādnēs ir ignorēts mazais bizness reģionos, uzskata Aiva Vīksna, APVIENOTĀ SARAKSTA deputāte, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāre. Tādēļ Aiva Vīksna iesniegusi Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupai priekšlikumus, kuros rosina pilnveidot mikrouzņēmumu režīmu:
Priekšlikumus deputāte izstrādājusi sadarbībā ar grāmatvedības ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām un izklāstījusi finanšu ministra Arvila Ašeradena vadītajā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā.
Aiva Vīksna norāda: “Mazais bizness ir Latvijas reģionu attīstības mugurkauls. Lai veicinātu kaut minimālu sociālo iemaksu nomaksu, mazinātu ēnu ekonomiku laukos un sekmētu darba ņēmēju pāreju baltajā ekonomikā, nepieciešams draudzīgāks un vieglāk administrējams nodokļu režīms.”
Skatot uzņēmējdarbības attīstības iespējas un nodarbinātības veicināšanu reģionālajā kontekstā, būtisks ir sabalansēts mikrouzņēmumu nodokļu regulējums. Ieviešot mikrouzņēmējiem labvēlīgu nodokļu politiku, valsts uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un mazā biznesa iespējas reģionos, veicinātu nodokļu nomaksu, tajā skaitā palīdzot mazajiem uzņēmējiem iznākt no ēnu ekonomikas zonas.
Ērti administrējams, mikrouzņēmējiem atbalstošs mikrouzņēmumu nodokļa risinājums būtu iekļaujams arī vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēs. Tas būtu nozīmīgs atbalsts arī visiem tiem mazajiem uzņēmējiem, kuri joprojām cenšas pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas un pielāgojas izaicinājumiem un pārorientācijā biznesā, ko radījis Krievijas karš Ukrainā.
Latvijā patlaban ir nedaudz vairāk kā deviņi tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju (MUN). Pārsvarā šo nodokļu režīmu izvēlas pakalpojumu sniedzēji, tas ir piemērots hobija un dzīvesstila biznesam, nelieliem ražotājiem un tiem, kas sāk biznesu un izmēģina savu ideju praksē.
