Priekšlikumi Valsts prezidenta diskusijai par demogrāfiju

Valsts prezidents 21. februārī organizē tikšanos par demogrāfisko situāciju un nepieciešamajiem risinājumiem demogrāfiskajā politikā.

APVIENOTO SARAKSTU diskusijā pārstāv Saeimas deputāte Linda Matisone, kura piedāvās diskusijai konkrētas tēmas un priekšlikumus.

Skaidra prioritāte

APVIENOTAIS SARAKSTS (AS) aicina noteikt demogrāfiju par valsts prioritāti tūlīt pēc drošības. Valsts sākas ar cilvēku. Un tieši cilvēks ir jebkuras ekonomikas un armijas pamatā. Šodienas bērni veido rītdienas valsti – arī armiju, ekonomiku un pensiju sistēmu. Diemžēl gan šī, gan iepriekšējās valdības ilgstoši nav spējušas ieraudzīt jaunās ģimenes aiz Excel tabulām, tādēļ Latvija izmirst un valsts ekonomika stagnē.

2024. gadā Latvijā piedzima 12 571 bērns, kas ir zemākais dzimstības rādītājs Latvijā pēdējos 100 gados. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā samazinās straujāk nekā vidēji ES. Latvijā ir demogrāfiskā krīze. Zemā dzimstība iepretim augstajai mirstībai (mirušo skaits ceturto gadu pēc kārtas divas reizes pārsniedz dzimušo skaitu) un emigrācijai ilgtermiņā apdraud sociālo sistēmu, ekonomisko izaugsmi un pamatnācijas pastāvēšanu. Savukārt pamatnācijas turpināšanās mūsu republikas Satversmes ievadā ir noteikta par valsts pamata uzdevumu.

AS Saeimas deputāte Linda Matisone:

“Tikai Latvijas bērni spēs nodrošināt Latvijas nākotni. Jo mazāk bērnu un vairāk birokrātu mēs atstāsim, jo grūtāka būs dzīve nākamajām paaudzēm. Arvien smagāk būs finansēt valsts aparātu un parādu.

Latvijā netrūkst ministru un ierēdņu. Mums katastrofāli trūkst jauno māmiņu. Latvijā nav krīze valsts makā. Mums ir krīze valsts vērtībās un prioritātēs.”

Konkrēts atbildīgais

Šobrīd nav nevienas atbildīgās institūcijas, kas tur rūpi par demogrāfijas jautājumu risināšanu. Agrāk tās bija Bērnu un ģimenes lietu ministrija un Demogrāfijas lietu centrs, kurš atradās tiešā premjera padotībā un kuru likvidēja K. Kariņš 2022. gadā. Var diskutēt par šā centra efektivitāti, taču šobrīd nopietnas uzraudzības iestādes par demogrāfijas jautājumu risināšanu un demogrāfijas politikas veidošanu vienkārši nav, un šis jautājums aizgājis pašplūsmā. Tādēļ pirmām kārtām nekavējoties jānosaka atbildīgā persona, institūcija par demogrāfijas politiku un tautas ataudzes stratēģijas ieviešanu reālajā dzīvē.

Izmaiņas atbalsta politikā

Valstij ir jāmaina attieksme pret ģimenēm ar bērniem. Latvijā bērna kopšanas pabalsts nav pārskatīts 12 gadu, atvieglojums par apgādībā esošu bērnu ir 2020. gada līmenī, nodokļu reformai, kas stājusies spēkā 2025. gadā, caurkritušas ģimenes ar bērniem, kā dēļ mājsaimniecības ar bērniem kļūst trūcīgākas un pakļautas nabadzības riskam. Piemēram, Latvijā divi strādājoši vecāki, kuri abi saņem vidējo algu valstī, bet kuru apgādībā ir četri bērni, automātiski kvalificējas maznodrošinātas mājsaimniecības statusam. Valstij ir jāizrāda rūpe par ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērnu kopšanas pabalstu un atvieglojumu par apgādībā esošiem bērniem indeksāciju vienlīdz, kā tas ir ar pensijām un ierēdņu atalgojumu.

Ir jāmaina arī banku politika attiecībā uz ģimenēm ar bērniem. Situācija, kad bērni tiek uzskatīti par papildu finansiālo slogu kredīta ņemšanai daudzbērnu ģimenei mājokļa vai ģimenes automašīnas iegādei, ir nepieņemama.

Ir jāparedz papildu ieguvumi vecākiem ar bērniem, sasniedzot pensionēšanās vecumu, piemēram, agrāks pensionēšanās vecums daudzbērnu ģimeņu vecākiem.

Kopīga ES demogrāfijas politika

Latvija atrodas ES pierobežas zonā un kaimiņos ar agresorvalsti. Ir jāpanāk ES atbalsts dzimstības jautājumu risināšanai ES līmenī, īpaši pierobežas valstīs.

Papildu informācija:

Arno Pjatkins, APVIENOTĀ SARAKSTA sabiedrisko attiecību konsultants

Tālr.: 26516160

E-pasts: [email protected]