Frakcija “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk APVIENOTAIS SARAKSTS) vērsusies pie Latvijas Republikas ģenerālprokurora Jura Stukāna ar aicinājumu izvērtēt iespējamu dokumentu viltošanas faktu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (Tautsaimniecības komisija).

APVIENOTAIS SARAKSTS lūdz izvērtēt iespējamo dokumentu viltošanu, kā arī citus šajā lietā būtiskos apstākļus, kas ir saistīti ar valsts drošības jautājumu, kuru rezultātā tika nobremzēta likumprojekta «Par likuma «Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli» atzīšanu par spēku zaudējušu» virzīšana izskatīšanai Saeimas 2023. gada 12. oktobra sēdē.

2023. gada 10. oktobrī Saeimas Prezidijam tika nosūtīta Saeimas Tautsaimniecības komisijas vēstule, kurā bija norādīts:

«Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2023. gada 12. oktobra kārtējās sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu «Par likuma «Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli» atzīšanu par spēku zaudējušu» izskatīšanai pirmajā lasījumā. Komisija izskatīja likumprojektu «Par likuma «Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli» atzīšanu par spēku zaudējušu» un nolēma atbalstīt tā izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā».

Šīs vēstules pielikumā bija pievienota likumprojekta «Par likuma «Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli» atzīšanu par spēku zaudējušu» anotācija, kurā tika paskaidrota šā likumprojekta stratēģiskā nozīme valsts drošībai, proti, Valsts drošības dienests norāda, ka valsts drošības intereses neparedz jaunu LNG termināli, atzīstot: «.. ir rūpīgi jāvērtē arī LNG termināļa būvniecības ekonomiskais pamatojums un ilgtermiņa darbības perspektīvas laikā, kad Baltijas jūras reģionā notiek aktīva LNG piegāžu jaudu attīstība un vienlaikus mazinās arī dabasgāzes patēriņš.»

Likumprojekts un to pavadošie dokumenti ir ievietoti attiecīgajā Saeimas tīmekļa vietnes lapā.

2023. gada 11. oktobrī notika Tautsaimniecības komisijas sēde, kuru vadīja tās priekšsēdētāja S. Ābrama, bet protokolēja I. Dzenis.

Attiecīgajā Saeimas tīmekļa vietnes lapā ir pieejams gan šajā Tautsaimniecības komisijas sēdē izskatāmo likumprojektu saraksts, gan šīs sēdes audioieraksts, gan sēdes protokols, kas gan nav parakstīts.

No šīs sēdes audioieraksta izriet, ka sēde tiek pabeigta ar Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas S. Ābramas ziņojumu darba kārtības jautājumā «Dažādi», ka ir saņemta Tieslietu ministrijas vēstule par likumprojektu «Grozījumi Ceļu satiksmes likumā». Viņa arī informē sēdes dalībniekus, ka nākamajā nedēļā komisijas sēdes darba kārtībā tiks iekļauta likumprojekta «Grozījumi Ceļu satiksmes likumā» izskatīšana, kurā priekšlikumi tika saņemti īsi pirms šīs dienas komisijas sēdes, un deputātiem tie tiks nosūtīti, un sēdes nobeigumā pateicas deputātiem par dalību šajā sēdē.

Savukārt no Tautsaimniecības komisijas sēdes protokola izriet šāds papildus pierakstīts teksts, kas nav dzirdams sēdes audioierakstā:

«Komisijas vadītāja S. Ābrama slēdz komisijas sēdi. Uzreiz pēc tam komisijas priekšsēdētāja S. Ābrama vēršas pie deputātiem, ka sadaļā «Dažādi jautājumi» ir aizmirsusi vienu jautājumu, un jautā deputātiem, vai nav iebildumu, ja no Saeimas š. g. 12. oktobra sēdes darba kārtības tiek atsaukts komisijas š. g. 10. oktobra lūgums par Saeimas 2023. gada 12. oktobra sēdes darba kārtības grozīšanu un likumprojekta «Par likuma «Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli» atzīšanu par spēku zaudējušu» iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā, to paredzot izskatīt pēc nedēļas vai citā termiņā. S. Ābrama paskaidro, ka ierosinājums saistīts ar saņemtajām ziņām par gāzes vada {«Balticconnector»} bojāšanu Somijas līcī. Deputāti neiebilst.»

Kopsakarā ar minēto Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas S. Ābrama 2023. gada 11. oktobrī Saeimas Prezidijam nosūtīja vēstuli Nr. 111.9/8-91-14/23, lūdzot to Saeimas 2023. gada 12. oktobra sēdes darba kārtībā neiekļaut izskatīšanai likumprojektu «Par likuma «Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli» atzīšanu par spēku zaudējušu», tādējādi nobremzējot šā likumprojekta izskatīšanu Saeimā.

Tautsaimniecības komisijas 2023. gada 11. oktobra sēdes protokolā ir norādīts, ka šajā sēdē piedalījās komisijas locekļi klātienē: S. Ābrama, J. Vitenbergs, M. Felss, J. Grasbergs, J. Jakovins, A. Kulbergs, A. Labucis, L. Matisone, J. Patmalnieks, V. Pleškāne, A. Šlesers, bet attālināti – U. Āmons.

Nedz A. Kulbergam, atgādinot, ka viņš bija iecerēts kā plānotais referents Saeimā par likumprojektu, nedz L. Matisonei nebija informācijas, ka šajā komisijas sēdē varētu atkārtoti kaut ko lemt par likumprojektu, tostarp arī nebija informācijas nedz par šāda jautājuma virzītāju, nedz par šādas rīcības pamatojumu, nobremzējot likumprojekta tālāko virzību, vēlreiz arī atgādinot šā likumprojekta anotācijā norādīto pamatojumu par likumprojekta ietekmi uz valsts drošības jautājumiem.

Viņiem arī nebija informācijas par šādu lēmumu pieņēmušo komisijas locekļu sastāvu, kvoruma esību un balsojumu, kā arī par šāda lēmuma pieņemšanu pavadošajām diskusijām, vienlaikus atgādinot, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 175. pantu lēmumi komisijā pieņemami ar klātesošo komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu, vēl arī piebilstot, ka no Tautsaimniecības komisijas 2023. gada 11. oktobra sēdes protokola neizriet, ka šāds balsojums par likumprojekta nevirzīšanu tā izskatīšanai Saeimā vispār ir noticis.

Savukārt 2023. gada 12. oktobrī notika Tautsaimniecības komisijas ārkārtas sēde, kuras audioieraksts ir pieejams attiecīgajā Saeimas tīmekļa vietnes lapā, bet attiecīgs protokols vēl nav noformēts, kurā komisijas priekšsēdētāja S. Ābrama, pinoties savos paskaidrojumos, skaidroja komisijas locekļiem Tautsaimniecības komisijas 2023. gada 11. oktobra sēdes norisi un par likumprojektu pieņemto lēmumu.

No šā audioieraksta izriet S. Ābramas nepamatots apgalvojums, ka lēmumam nevirzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē ir bijis gan attiecīgs «ierosinājums», nenosaucot ierosinātāja vārdu un uzvārdu, gan komisijas deputātu «akcepts», vienlaikus nespējot paskaidrot, vai ir bijis deputātu «kvorums» šāda lēmuma pieņemšanai, sava ziņojuma nobeigumā vienkārši piebilstot, ka bija «atbalsts».

2023. gada 12. oktobrī Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja S. Ābrama komisijas vārdā nosūtīja Saeimas Prezidijam vēstuli Nr. 111.9/8-92-14/23, informējot, ka komisija atsauc tās 2023.gada 11. oktobra vēstuli Nr. 111.9/8-91-14/23.

Krimināllikuma 327. panta pirmajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par dokumenta viltošanu vai par viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, apzinoties, ka dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona.

No Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013. gada 18. jūnija lēmuma lietā Nr. SKK - 5/2013 izriet, ka tiesa ir vērtējusi doktrināras atziņas un atzinusi, ka «ar viltošanu Krimināllikuma atsevišķu pantu izpratnē jau šobrīd jāsaprot ne tikai neīsta dokumenta sastādīšana, parakstot zem teksta svešu vārdu bez attiecīga pilnvarojuma vai ierakstot nepatiesu tekstu virs īsta paraksta, vai īsta dokumenta falsifikācija, izdzēšot, izkodinot vai labojot esošo tekstu, pierakstot tam jaunu tekstu u.tml., bet arī apzināta patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā, ko izdarījusi valsts amatpersona vai cits speciālais subjekts».

Šajā tiesas lēmumā ir arī norādīts, ka «ar dokumentu viltošanu Krimināllikuma 327. panta izpratnē jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiāla viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības sastādīt dokumentu, tajā jau sākotnēji ietvērusi faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai».

APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas ieskatā, lemjot par likumprojekta «Par likuma «Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli» atzīšanu par spēku zaudējušu» virzību, ir pieļauti nopietni pārkāpumi, tostarp iespējama dokumentu viltošana.

Ņemot vērā iespējamā likumpārkāpuma sabiedrisko nozīmīgumu un tā iespējamo iespaidu uz Latvijas nacionālās drošības jautājumiem, kā arī ietekmi uz likumdevēja reputāciju, APVIENOTAIS SARAKSTS aicina ģenerālprokuroru ar vislielāko rūpību un iespējami īsākā termiņā veikt notikušā pārbaudi.

Foto: Saeima