""Mūsu kopīgais mērķis ir aizvien ciešāka reģionālā integrācija. Citiem vārdiem sakot, mums ir jāpanāk, ka robežas starp valstīm Baltijā kļūst aizvien nemanāmākas. Lai cilvēki, kuri ikdienā dzīvo, strādā vai atpūšas otrā valstī, justu aizvien mazāk neērtību un birokrātisko šķēršļu.'' To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, otrdien, 22.novembrī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā tiekoties ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Jiri Ratasu (Jüri Ratas).

Viens no šādiem piemēriem ir e-receptes pārrobežu darbība, lai Latvijas iedzīvotāji izrakstītās zāles varētu nopirkt arī kaimiņvalstī un otrādi. Parlamentu spīkeri bija vienisprātis par nepieciešamo politisko atbalstu šādām iniciatīvām, lai jau tuvākajā laikā šāda sistēma, kas veiksmīgi darbojas starp Igauniju un Somiju, būtu iespējama arī starp Igauniju un Latviju.

Parlamentu priekšsēdētāji atzina, ka abas valstis būtiski tuvinās arī transporta infrastruktūras projekti. E.Smiltēns pauda, ka Latvija ir ieinteresēta atjaunot vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu, kas jau patlaban ir nozīmīgs galamērķis Latvijas tūristiem. Ne mazāk svarīgi ir attīstīt “Rail Baltica” savienojumu, lai Rīga no Tallinas būtu mazāk nekā divu stundu brauciena attālumā. Šis ir ne tikai komforta, bet arī drošības jautājums, jo “Rail Baltica” infrastruktūra būtiski uzlabos militārās loģistikas kapacitāti visā reģionā, norādīja Saeimas priekšsēdētājs.

Pārrunājot aktuālo ģeopolitisko situāciju un drošības izaicinājumus, E.Smiltēns atzina, ka ir jārēķinās ar ilgstošu pretstāvi ar Krieviju, mūsu valstīm pilnībā atsakoties no sadarbības ar agresoru un pārorientējot gan ekonomiku, gan izglītības sistēmu. “Es to redzu kā jaunu dzelzs priekškaru, bet šoreiz mēs esam pareizajā pusē,“ pauda Saeimas priekšsēdētājs.

“Elles vārti ir atvērušies uz Ukrainas zemes, un Rietumu pasaulei ir jādara viss, lai tos aizvērtu. Izšķiroši svarīgi, lai Krievijas sabiedrība pēc kara apzinātos pastrādātos kara noziegumus, bet atbildīgie saņemtu taisnīgu sodu. Tikai tā varēs atjaunot starptautiskos noteikumos balstītu pasaules kārtību,” sarunā ar Igaunijas parlamenta spīkeru uzsvēra E.Smiltēns.

J.Ratass atzinīgi novērtēja sadarbību Baltijas Asamblejā un Latvijas kā prezidējošās valsts prioritātes, kuras Igaunija turpinās nākamgad, pārņemot prezidentūru šajā starpparlamentārajā organizācijā. Neapšaubāmi būtiskākie dienaskārtības jautājumi būs palīdzība Ukrainai un iesaiste tās atjaunošanā pēc kara.

Saeimas un Rīgikogu priekšsēdētāji vienojās par ciešu turpmāko dialogu, tostarp personīgā līmenī, koordinējot sadarbību un risinot abām valstīm būtiskus jautājumus.

Apmeklējot NATO Kooperatīvās kiberaizsardzības izcilības centru, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra sabiedroto kiberspēju sinhronizācijas nozīmi, kopīgi attīstot sadarbspējīgu kiberaizsardzības arhitektūru.

E.Smiltēns vizītes laikā Tallinā apmeklē Igaunijas parlamentu, Ārlietu ministriju, kā arī NATO Kooperatīvās kiberaizsardzības izcilības centru. Kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ir pirmās, ko pēc stāšanās amatā apmeklēs Saeimas priekšsēdētājs.