Edvards Smiltēns: "2002. gadā Latvija un sešas citas valstis tika uzaicinātas pievienoties NATO. Toreiz Latvijas prezidente Vaira Vīķe - Freiberga pateicās NATO vadītājiem par viņu drosmi un gudrību atjaunot taisnīgumu un dot Latvijai iespēju baudīt brīvību un tiesības, kuras NATO jau sen aizstāv.
21 gadu vēlāk mēs šeit runājam par taisnīguma atjaunošanu attiecībā pret Ukrainu. Tagad mums vēl vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga tā pati drosme un gudrība, lai novērstu politiskās nenoteiktības “pelēko” zonu Eiropā.
Mēs visi šeit, Prāgā, Eiropas Savienības (ES) parlamentu priekšsēdētāju konferencē, atzīstam, ka Krievijas agresija ir sabojājusi pamatuzticējumus Eiropas drošības arhitektūrā. Mēs saprotam Krievijas kara pret Ukrainu eksistenciālo raksturu. Ukrainai, Eiropai un vispārējai kārtībai, kas balstīta uz likumiem. Skaidrs, ka Krievija paliks drauds Eiropas valstīm, pat pēc sakāves Ukrainā.
Jau tagad Krievija ir skaidri paziņojusi, ka tā nepieļaus neatkarīgas valstis savās robežās pat tad, ja tās paziņo par neitralitāti. Somija un Zviedrija ir nonākušas pie tā paša secinājuma, ka Eiropas valstu drošība, kas robežojas ar Krieviju, vislabāk ir nodrošināma ar kolektīvo aizsardzības saistībām. Karadarbības risks Eiropā samazināsies, ja Ukraina pievienotos ES un NATO.
Mums ir jāveido plašāka un saskaņotāka ierobežošanas politika, tas prasīs arī dziļākas izmaiņas ekonomiskās sadarbības modeļos un vēlmi kolektīvi iestāties par mūsu vērtībām visā pasaulē. Ar sankciju politiku, atbildes reakciju uz dezinformāciju visā pasaulē un palīdzību mūsu partneriem, mēs esam šī ceļa sākumā.
Kad mēs šodien runājam, kad pieņemam lēmumus par Ukrainas atbalstīšanu, kad demonstrējam mūsu vienotību, ar katru mūsu pieņemto individuālo vai kolektīvo lēmumu, mēs veidojam savu nākotnes drošības arhitektūru. Mēs redzam arī sabiedrībā noguruma pazīmes. Taču tas atkal ir Eiropas eksistenciāls jautājums un to es uzskatu par savu prioritāti, lai saglabātu nepārtrauktu mūsu sabiedrības atbalstu Ukrainai."
