Ingmārs Līdaka: Vienojāmies ar Pasaules Dabas fondu un Latvijas Dabas fondu jautājumā par laba virszemes ūdeņu stāvokļa sasniegšanu Latvijā.
Pēc APVIENOTĀ SARAKSTA iniciatīvas 14.jūnijā notika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā sēde, kurā ļoti pārliecinošā prezentācijā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvji informēja par Latvijas saistībām un esošo situāciju virszemes ūdeņu kvalitātes jomā. Latvija krietni atpaliek no ES Ūdens struktūrdirektīvā izvirzītajām prasībām. Proti, mūsu virszemes ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte ir zemāka nekā vidēji Eiropā, un tikai 35% no mūsu virszemes ūdeņiem ir labā ekoloģiskā stāvoklī (Eiropā – vidēji 40%). Upju un ezeru aizaugšanu jeb eitrofikāciju veicina lielais fosfora un slāpekļa daudzums, kas ieplūst no dažādiem avotiem, tostarp, no lauksaimniecības rezultātā radušām atliekvielām. Tām, ieskalojoties zemē, pa grāvi uz upi, notiek ūdens aizaugšana, un tas bremzē straumi, pazeminot ūdens kvalitāti.
Mums ir steigšus jārīkojas, lai uzlabotu ūdeņu kvalitāti! Sēdē vienojāmies par kompleksiem pasākumiem un darbu vairākās frontēs. Viens no svarīgākajiem pasākumiem ir šķēršļu mazināšana ūdens tecējumam upēs, lai panāktu brīvu ūdens plūdumu. Aizdambējumu, mazo HES un cita veida šķēršļu mazināšana ūdens tecējumam veicina dabisko ūdeņu attīrīšanās funkciju. Kādās vietās nepieciešams uzlabot minerālmēslu iestrādi, citur - attīrīšanas iekārtu darbu.
Sanāksmē Zemkopības ministrija apņēmās meklēt risinājumus, lai uzlabotu mazo HES darbību, nodrošinot caurteci (Latvijā ir ap 140 mazie HES), piemēram, fiksējot to ar elektronisko sistēmu. Tāpat tika apspriesta stingrāku HES ekspluatācijas noteikumu radīšana. Iespējams, ka daudzi mazie HES ir kļuvuši nerentabli, īpašnieki zaudējuši interesi par to ekspluatāciju, un būtu jāparedz līdzekļi mazo HES brīvprātīgai nojaukšanai.
Tiks meklētas iespējas vienkāršot tiesisko regulējumu tādu šķēršļu kā sabrucis tilts vai iekritis koks novākšanai upēs un īpašumtiesību sakārtošanai, lai varētu nojaukt vecus aizsprostus, kuriem vairs nav īpašnieku.
Devām Zemkopības ministrijai (ZM) un VARAM zaļo gaismu, lai gatavotu ministru kabineta grozījumus administratīvo šķēršļu mazināšanai un padarītu vieglāk īstenojamus projektus virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai!
