Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (APVIENOTAIS SARAKSTS) aicina valdību rīkoties, lai veicinātu pilnvērtīgu banku iesaisti Latvijas ekonomikā. Viņa mudina kā valdības prioritāti aktualizēt tautsaimniecības kreditēšanu, kontu atvēršanu vietējiem uzņēmējiem un investoriem un lielo banku pakalpojumu maksas pārskatīšanu mazināšanas virzienā, lai šajā jomā varam konkurēt Baltijā, jo bez šo jautājumu sakārtošanas nekāda ekonomiskā transformācija nebūs iespējama.

Linda Matisone norāda: “Situācija tautsaimniecībā ir ačgārna - banku peļņa palielinās, bet ekonomika buksē. Valdībai steidzami jāsper konkrēti soļi neapmierinošās situācijas risināšanā, piemēram, mazinot “kapitālā remonta” laikā ieviestās banku policejiskās funkcijas, mazinot no 100% uz 50% kreditēšanas noteikto slieksni pret banku pašu kapitālu, piesaistot jaunus tirgus spēlētājus, lai palielinātu konkurenci banku sektorā, vai ieviešot terminēta banku virspeļņas nodokli konkrētu nosacījumu neizpildes gadījumā.”

Banku sektors pēc “kapitālā remonta” joprojām atgādina iestādes ar policejiskām funkcijām, kas traucē uzņēmējiem attīstīties. Uzņēmējiem un potenciāliem investoriem ir lielas grūtības atvērt kontus Latvijas bankās, tādejādi tie aizplūst uz kaimiņu bankām Lietuvā un Igaunijā, palīdzot sildīt kaimiņu ekonomiku, kamēr paši Latvijā arvien dziļāk atpaliekam. Šos jautājumus nebūs iespējams veiksmīgi atrisināt bez akcentu maiņas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadības īstenotajā politikā.

Linda Matisone akcentē, ka ir jāatgriež banku sākotnējās funkcijas, kā piemēram, tautsaimniecības kreditēšana, lai bankas palīdzētu uzņēmējdarbībai, nevis to bremzētu. Būtiska ir arī banku apkalpošanas komisijas maksu samazināšana, kas, saskaņā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskanējušo informāciju, patlaban ir augstākās Baltijas valstīs.

Paralēli tam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja aicina valdību uzrunāt jaunus potenciālos finanšu tirgus spēlētājus, jo veselīgas konkurences Latvijas banku sektorā tikpat kā nav. Paraugoties uz kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, papildus lielajām bankām, kas strādā Baltijas valstīs, redzam tādus spēlētājus kā, piemēram, LHV banka Igaunijā un Revolut Lietuvā, kas patlaban aktīvi pievilina Latvijas klientus. Visbeidzot, ņemot vērā milzīgo pirmā pusgada peļņu finanšu sektorā un joprojām kūtro kreditēšanu, ir vērts uzsākt diskusiju par virspeļņas nodokli, kā to jau praksē realizējuši mūsu kaimiņi Lietuvā.

“Tautsaimniecības komisijā vairākkārt esam aktualizējuši kreditēšanas jautājumu, pieaicinot Latvijas bankas un Finanšu ministrijas (FM) vadību. Būtu steidzami jāīsteno komisijas deputātu rosinātais priekšlikums kreditēšanas palielināšanai - samazināt kreditēšanas noteikto slieksni no 100% uz 50% pret banku pašu kapitālu[i], lai kredītiestādes Latvijā drīkstētu izdot divas reizes vairāk kredītu uzņēmumiem pret savu kapitālu nekā šobrīd. Tāpat jārealizē arī Latvijas bankas iesniegtie priekšlikumi kreditēšanas uzlabošanai, kas dotu rezultātu ilgtermiņā,” norāda Linda Matisone.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pēc sesijas pārtraukuma plānots aktualizēt kūtrās kreditēšanas un kontu (ne)atvēršanas potenciāliem investoriem jautājumus.

Kā iepriekš ziņots, arī Valsts prezidents tiekoties ar finanšu ministru ir norādījis, ka no FM un LB sagaida konkrētus priekšlikumus un rīcību attiecībā uz Latvijas komercbanku kreditēšanas nosacījumiem gan pret tiem banku klientiem, kuriem kā privātpersonām vai kuru uzņēmumiem ir esošas kredītu saistības, gan nākotnes klientiem. Viņš arī paudis, ka realitātē uzņēmējdarbības kreditēšana Latvijas reģionos ir vāja vai praktiski nav vispār, un bieži vien "beidzas aiz Rīgas robežas".

Uzziņai:

Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija beigās paaugstināja galveno bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4,25%, sagaidāms, ka tā saglabāsies pašreizējā augstajā līmenī vēl vairākus ceturkšņus. Pērn Latvijas banku peļņa bija 325 miljoni eiro. Līdz ar ikmēneša kredītmaksājumu pieaugumu šogad pirmajos trīs mēnešos būtiski pieaugusi monetāro finanšu iestāžu, galvenokārt banku, peļņa, un tā ir par gandrīz 77% lielāka nekā tajā pašā laika posmā pērn, sasniedzot 54,3 miljonus eiro. Prognozējams, ka arī banku gada peļņa būs lielāka nekā pērn.