Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks atskatoties uz paveiktajiem darbiem ministra amatā, uzsver arī VARAM turpmākos izaicinājumus.

Ministrs norāda, ka Latvijas attīstības pamatā nevar būt nozares un to ministrijas, bet gan tās pilsoņi, viņu intereses un to iespējas. Valstij, pieņemot attīstības politiskos lēmumus, ir jābalstās uz valsts reģionos esošajiem resursiem un iedzīvotāju interesēm.

VARAM ir jāturpina pilnveidoties atbilstoši šodienas izaicinājumiem, ministrijai jākļūst par valsts attīstības un publiskās pārvaldes modernizācijas līderi, aptverot gan centrālo valsts pārvaldi, gan pašvaldības.

M. Sprindžuks: "VARAM darbības mērķis - padarīt publisko pārvaldi lētāku un efektīvāku, datu apmaiņas procesi ir jādigitalizē un jāautomatizē. Kur iespējams, ir jāatsakās no klasiskās valsts pārvaldes organizācijas, kur katra ministrija, katra iestāde dzīvo savā pasaulē, savā ēkā, savā slēgtā informācijas sistēmā. Valsts pārvaldes platformai ir jākļūst pieejamākai un jāvirzās uz koplietošanas infrastruktūras izveidi. Ir būtiski turpināt uzlabot valsts digitālās attīstības pārvaldību, tostarp reorganizējot Valsts reģionālās attīstības aģentūru par Valsts digitālo aģentūru un uzticot tai visas valsts pārvaldes digitālās transformācijas koordinācijas lomu, kur tai būs izšķiroša loma visas valsts pārvaldes darbības efektivizēšanā. Valsts digitālajai aģentūrai, kuras veidošanu uzsākām, centralizēti jāuztur daudzas pārvaldes atbalsta funkcijas, piemēram, publiskos iepirkumus, publisko pakalpojuma portālu (latvija.gov.lv) u.tml., vēlēšanu platformu, tai jāattīsta publisko datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGRIS). Aģentūras attīstībai jābūt cieši saistītai ar valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizēšanu.”

Iesāktie darbi un ieguvumi iedzīvotājiem:

• Digitalizācija – ātri, ērti, visiem pieejami digitālie pakalpojumi. Debirokratizācija.
• Mājokļu programma - līdz 2037.gadam 4 000 mājokļi reģionos. 2026.gadā 1330 mājokļi.
• Pašvaldību investīciju fonds – 70 milj.eur. pašvaldību vajadzībām+reģionāla mēroga projektiem, kam nav ES atbalsts – skolēnu autobusi, park & ride, kopmītnes pie izglītības iestādēm utt.
• Atbalsts reģioniem, plānojot pakalpojumu tīklu reģionālā līmenī – transports, izglītība, drošība, sociālais atbalsts, veselība, uzņēmējdarbības atbalsts, lai mazinātu nevienlīdzību.Tai skaitā – skolu tīkla reorganizācijas plānošana ņemot vērā katra reģiona specifiskās iezīmes. + īpaša ES atbalsta programma visai ES ārējai robežai, Latgalei t.sk.
• Atvieglots būvniecības process pašvaldībām un ikkatram iedzīvotājam.
• Civilas aizsardzības stiprināšana reģionos - Operatīvās informācijas centrs katrā pašvaldībā, kas iedzīvotājiem ļauj daudz ērtāk komunicēt ar pašvaldību par viņu pamanītajām nepilnībām vai bojājumiem pilsētvidē, sekot līdzi plūdu apdraudējuma iespējamībai, pārlūkot satiksmes ierobežojumus un to apbraucamos ceļus, kā arī pieteikties iedzīvotāju agrīnai apziņošanai ārkārtējās situācijās.
• Birokrātijas mazināšana, vides un dabas aizsardzības jomā (VVD darbības pārskatīšana).

Svarīgākais, kas paveikts:

1. Izveidota Digitālā aģentūra, kas samazinās birokrātiju un vienkāršos datu savietošanas un koplietošanas procesus valsts pārvaldes darbā. Ieguvums iedzīvotājam: ātri, ērti, digitāli un visiem pieejami valsts pakalpojumi.
2. Nodrošināts atbalsts CVK Eiroparlamenta vēlēšanu veiksmīgai norisei.
3. Izveidoti jauni Valsts un pašvaldību vienotie pakalpojumi, nodrošinot iedzīvotājiem pieejamākus valsts pakalpojumus (kas pieejami valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros).
4. Atcelts iepriekšējā VARAM ministra rīkojums par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, sekmējot Rīgas valstspilsētas attīstību, definējot skaidrus attīstības (būvniecības, uzņēmējdarbības) noteikumus Rīgas pilsētā.
5. Uzsākta teritoriālās pieejas ieviešana ES fondu plānošanā un īstenošanā 2021.–2027. gadam – 785 571 325 euro apmērā, īpaši atbalstot no galvaspilsētas Rīgas attālākos novadus.
6. Uzlaboti zaļā publiskā iepirkuma nosacījumi, radot priekšrocības vietējo preču pieejamībai un izmantošanai Latvijas tirgū.
7. Uzsākts dialogs "Zaļā kursa" ieviešanai, starp saimnieciskām organizācijām un dabas aizsardzības organizācijām, lai sabalansētu dabas aizsardzības prasības ar tautsaimniecības attīstības interesēm.
8. Sagatavota programma mājokļu pieejamības risinājumam no Rīga attālākām teritorijām.
9. Nodrošināta sekmīga virzība Saeimā likumprojektiem , "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" un "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", atvieglojot saimniecisko darbību un apbūves nosacījumus piejūras kāpu aizsargjoslā un vienkāršojot plānošanas procesu šajā jomā.

VARAM jāuzsāk institucionālā reforma vides un dabas aizsardzības jomās, ar mērķi gan samazināt administratīvo slogu, vienlaikus lielākas pilnvaras nododot pašvaldībām, gan nodrošināt plašāku un nepastarpinātu sabiedrības iesaisti vides un dabas vērtību aizsardzībā.

Politiķiem un ierēdņiem lēmumu pieņemšanā jāiesaista reģionu iedzīvotājus un uzņēmējus, jo Latvijā ir izveidots gan tiesiskā, gan institucionālā ietvara pamats šādai rīcībai – darbojas pašvaldības un izveidoti plānošanas reģioni.

Teksts: VARAM ministrija