Pirmajā Baltijas jūras parlamentārās konferences (BJPK) Energoapgādes drošības, pašpietiekamības, noturības un savienojamības darba grupas sēdē 16. oktobrī visu valstu parlamentārieši vienojās par kopīgiem enerģētikas politikas izaicinājumiem un turpmākajos divos gados veicamajiem uzdevumiem. Par Baltijas jūras valstu parlamentu energoapgādes darba grupas vadītāju ievēlēja deputātu Andri Kulbergu.

Andris Kulbergs: “Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad mūsu valstīm strauji jāpanāk pilnīga neatkarība no Krievijas energoresursiem, Baltijas jūras valstis vieno tie paši energoapgādes drošības un savienojamības izaicinājumi. Enerģētikas jomā nepieciešama koordinēta un saskaņota rīcība, un darba grupā divu gadu laikā kopā ar nozaru speciālistiem izstrādāsim rekomendācijas valstu valdībām.”

Andris Kulbergs ieskicēja būtiskākos enerģētikas jautājumus, ko risinās darba grupa:

• vienotas vadlīnijas ūdeņraža ražošanai un izmantošanai enerģētikā;
• atjaunojamās energoapgādes sistēmas mugurkauls - elektroenerģijas starpvalstu pārvades starpsavienojumu attīstība;
• energosistēmu, tajā skaitā, gāzes vadu un elektropārvades drošība;
• elektropārvades sistēmu savienojamība, lai sagatavotos 2025. gadā plānotajai atslēgšanai no Krievijas elektrības tīkla;
• informācijas un datos balstītu viedokļu apmaiņa par elektrības patēriņa prognozēm, gāzes atkarības samazināšanas plāniem, elektrības ražošanas portfeļa diversifikāciju, valstu plānotajiem starpsavienojumiem.

Baltijas jūras valstu parlamentu energoapgādes darba grupā parlamentārieši vienojās darīt visu nepieciešamo, lai kopīgiem spēkiem likvidētu jebkādus šķēršļus Rail Baltica projekta attīstībai, jo tas ir reģiona ģeopolitiskajai drošībai un militārajai mobilitātei svarīgs projekts.

BJPK dibināta 1991. gadā pēc Somijas iniciatīvas ar mērķi veicināt kopīgu identitāti Baltijas jūras reģionā, ciešāk sadarbojoties reģiona valstīm un pašvaldībām. Šajā organizācijā ir pārstāvēti ap Baltijas jūru esošo valstu nacionālie un reģionālie parlamenti (izņemot Krieviju un tās reģionālos parlamentus), kā arī Baltijas Asambleja, Eiropas Parlaments un Ziemeļu Padome.

Darba grupā pārstāvētas desmit valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Vācija, Polija, Islande, Norvēģija, Zviedrija, Dānija un Somija.

Foto: Reinis Inkēns