Jau ilgstoši Latvijas – Baltkrievijas robeža tiek pakļauta spēcīgam nelegālas imigrācijas spiedienam. Katru dienu tiek konstatēti desmitiem mēģinājumu nelikumīgi šķērsot mūsu valsts robežu. Nav noslēpums, ka kaimiņvalsts režīms to izmanto kā hibrīdkara sastāvdaļu, mēģinot vājināt Latvijas un visas ES drošības situāciju. Diemžēl šīm darbībām ir atbalstītāji arī Latvijas teritorijā. Alkatības mudināti, tie nodarbojas ar nelegālas robežas šķērsošanas organizēšanu, nelegālo imigrantu tālāku transportēšanu un atbalstīšanu. Sekmīgu Latvijas Valsts robežsardzes darbu šo noziedznieku apkarošanā traucē nepilnīgais un pārlieku maigais sodu apjoms, kā arī nekonsekventā tiesu prakse. Lai gan jau tagad likums ļauj piemērot ilgstošu cietumsodu, nereti ir gadījumi, kad tiesas piemēro tikai mēnesi vai divus ilgu apcietinājumu, naudas sodu vai sabiedrisko darbu. Šādai sodu politikai nav atturoša rakstura, un tā nav samērojama ar nacionālas drošības riskiem, ko rada šādi nopietni likuma pārkāpumi. Šie jautājumi ir pacelti visaugstākajā līmenī, apspriežot tos Valsts prezidenta vadītajā Nacionālas drošības padomē.

Lai sekmētu Valsts robežsardzes efektīvu darbu un sekmētu nacionālās drošības sekmīgu aizstāvību, balstoties Valsts robežsardzes un Iekšlietu ministrijas ieteikumiem, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ir sagatavojis un iesniedzis Krimināllikuma grozījumus, kuru mērķis ir stiprināt sodu bardzību, kā arī skaidrāku to pielietojumu. Paredzēti šādi likuma grozījumi:

• Ar grozījumiem Krimināllikuma 285. pantā, kurā noteikta kriminālatbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, jāpastiprina sankcija, nosakot, ka par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, bet, ja šīs darbības izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, vai personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai arī par vienā gadījumā vairāku personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai - soda ar brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, izslēdzot no attiecīgajām Krimināllikuma normām tādu alternatīvo sodu kā sabiedriskais darbs vai naudas sods piemērošanas iespējamību;
• Krimināllikuma 285.1 pantā noteikta kriminālatbildība par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Ja šīs darbības izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, persona sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar probācijas uzraudzību, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem, bet, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai ja šāda iespēja nodrošināta divām vai vairākām personām, sankcijā būtu jāparedz sods - brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz četriem gadiem vai ar probācijas uzraudzību, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, attiecīgi izslēdzot no šā panta daļām tādu alternatīvo sodu kā sabiedriskais darbs vai naudas sods piemērošanas iespējamību.
• Krimināllikuma 285.1 pantā būtu jāparedz līdzīgas kvalificējošās pazīmes, kādas tās ir noteiktas 285. pantā, proti, Krimināllikuma 285.1 pants būtu papildināms ar trešo daļu, paredzot kriminālatbildību par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja to izdarījusi organizēta grupa vai par liela personu skaita, tas ir vienā gadījumā vairāk nekā piecu personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, nosakot sodu - brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Ņemot vērā situācijas nopietnību un pieaugošos drošības riskus, paredzēts likuma grozījumus Saeimā izskatīt iespējami īsā termiņā.

Foto: Ieva Ābele/Saeima