Kā zināms, tieši skolas bieži ir pamatmājvieta koriem un deju kolektīviem, to dalībnieki veido būtisku gan skolēnu, gan pieaugušo dziesmu un deju svētku tradīcijas daļu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ieviešot jaunu izglītības iestāžu finansēšanas modeli, samazināsies vidējās izglītības iestāžu tīkls, tādējādi likvidējot korus un deju kolektīvus interešu izglītībā, kuros iesaistījās – 9.-12. klašu skolēni.

Jau pašreiz, pēc Saeimas deputātiem pieejamiem publiskiem datiem, izglītības iestāžu koru un deju kolektīvu skaits kopš iepriekšējiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2021. gadā ir būtiski samazinājies.

Straujš un nepārdomāts māksliniecisko kolektīvu skaita samazinājums var radīt būtisku draudu turpmākai nacionālo dziesmu un deju svētku tradīcijas pastāvēšanu un attīstību gan skolēniem, gan pieaugušiem, kas ir izšķiroši svarīga latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa.

Pastāv nopietnas bažas, ka plānojot apjomīgas izmaiņas skolu tīklā, atbildīgās institūcijas nav ņēmušas vērā iespējamo negatīvo iespaidu uz nozīmīgu Latvijas kultūras daļu.

Tāpēc Apvienotā saraksta deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas un kultūras ministres Agneses Loginas, prasot sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1) Vai IZM, plānojot un nākotnē ieviešot jaunu skolu finansēšanas modeli ir izstrādājusi stratēģiju, kā atbalstīt un nodrošināt arī turpmāko Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi un to dalībnieku sagatavošanu visos vecumposmos (no 1.-12. klasei)?

2) Vai ir notikušas kopējās IZM un KM sanāksmes (pozitīvas atbildes gadījumā norādot to skaitu un norises datumus), aktualizējot problemātiku, kas var rasties situācijās, kad samazinās skolu koru un deju kolektīvu skaits?

3) Vai IZM un KM ir plānots atbalsts (piem., likuma grozījumi, kas paredz papildus finansējuma piešķiršanu) interešu izglītības nodrošināšanai izglītības iestādēm tieši radošajos virzienos (kori, deju kolektīvi, teātra kolektīvi, u.c.)?

4) Kāda ir statistika par koru un deju kolektīvu skaitu tieši vidējās izglītības posmā, norādot datus par 2021., 2022. un 2023. gadu, kā arī 2024. gadu (līdz pat šim brīdim)?

5) Lūdzam iesniegt informāciju par tām izglītības iestādēm, kurās plānojas reorganizēt vidējo izglītības posmu, un par kurām jau ir IZM saskaņojums, tādējādi likvidējot arī korus un deju kolektīvus vidējā izglītības posmā.

6) Kā IZM un KM turpmāk plāno stiprināt gan vispārējo, gan skolēnu dziesmu svētku tradīciju, un vai ir notikušas sanāksmes ar iesaistītajām pusēm šā jautājuma risināšanā?

7) Vai KM ir apkopojusi informāciju par profesionālās ievirzes mūzikas izglītības iestādēm, kuras var tikt reorganizētas vai slēgtas, ja novada un arī attiecīgā pagasta teritorijā vai tiek reorganizēta vai slēgtas vispārējās izglītības iestādes?

8) Kāds ir KM stratēģiskais plāns profesionālās ievirzes izglītības iestāžu turpmākā darbībā, tai skaitā, nodrošinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas turpināšanos?

Saeimas deputāts Česlavs Batņa:

“Koru un deju kolektīvu liktenis, dziesmu un deju svētku nākotne arī ir skolu tīkla jautājums. Skolas ir ne tikai novadu dzīvotspējas mugurkauls, bet arī tur kopā daudzas visai nācijai svarīgas tradīcijas. Tāpēc esam sagatavojuši alternatīvus priekšlikumus, kas paredz iespēju saglabāt daudzas no šobrīd slēgšanai paredzētām skolām, tāpēc prasām atbildīgajiem ministriem vai tiem ir plāns un risinājumi, vai tiešām viss ir septiņreiz nomērīts.”

Papildu informācija:

Arno Pjatkins, APVIENOTĀ SARAKSTA sabiedrisko attiecību konsultants

Tālr.: 26516160

E-pasts: [email protected]

Foto: Saeima