APVIENOTAIS SARAKSTS: Valsts valodas centram jāpārstāj sodīt Latvijas pārtikas ražotāji
APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas kopsēdē pirmdien, 27. martā, aktualizēts Latvijas pārtikas ražotājiem būtisks jautājums par Valsts valodas centra (turpmāk – Centrs) administratīvo sodu piemērošanas praksi Latvijā ražotu pārtikas produktu marķējumiem. Otrdien, 28. martā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – Komisija) priekšsēdētāja Linda Matisone to iekļāvusi Komisijas sēdes darba kārtībā. Sēdē piedalījās arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Tieslietu ministrijas, Valsts valodas centra un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.
Centra piemērotie sodi neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (turpmāk – Regula) un samazina Latvijas ražotāju konkurētspēju un eksportspēju, tādēļ APVIENOTAIS SARAKSTS Komisijas sēdē aktualizēja nepieciešamību sakārtot pārtikas produktu marķēšanas regulējuma piemērošanu, lai nepieļautu vietējo ražotāju diskriminēšanu un nostādīšanu nevienlīdzīgā situācijā.
Centra piemērotā tiesību normu interpretācija nostāda Latvijas ražotājus sliktākās tiesiskās pozīcijās attiecībā pret ārvalstu ražotājiem. Proti, Centra ieskatā Latvijas ražotājiem būtu jāveido divu veidu iepakojums – vietējam tirgum un eksporta tirgiem. Tādējādi tiktu mākslīgi sadārdzinātas ražošanas izmaksas un Latvijas ražotāji zaudētu tirgus pozīcijas attiecībā pret ārvalstu konkurentiem.
“Investīcijas viena produkta etiķetes izveidē, ņemot vērā, ka jāmaina iepakojums un dizains, sasniedz līdz pat 120 000 eiro, un, ja uzņēmumam ir vairāki produkti, tad investīcijas ir vēl lielākas. Uzskatu, ka ir jāņem vērā princips “viens likums, viena taisnība visiem” un ir jāatceļ arī iepriekš piespriestie sodi,” norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
“Eksporta veicināšana ir daļa no valsts ilgtermiņa politikas, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi. Daļai uzņēmumu eksports veido pat 95% no konkrētā produkta ražošanas apjoma un tikai 5% konkrētā produkta tiek realizēta vietējā tirgū. Centra tiesību normu interpretācija var sekmēt uzņēmumu aiziešanu no vietējā tirgus, jo tiem būtu jādubulto iepakojuma izmaksas, veidojot divu veidu iepakojumus – vietējam un eksporta tirgiem,” norādīts Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas 8. marta vēstulē, kas adresēta Tieslietu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.
Komisija nolēma aicināt Ministru kabinetu lemt par tiesību normu piemērojamību un, iespējams, normatīvo aktu pilnveidošanu, lai atbalstītu vietējos pārtikas ražotājus un eksportētājus. Tieslietu ministrija pēc Komisijas pieprasījuma līdz 10. aprīlim sniegs skaidrojumu par normu piemērošanu.
