Mūsu vērtību piramīda ir cilvēks–ģimene–kopiena–novads–valsts.
Šis nav laiks, kad ļauties garām runām. Šis nav laiks populismam un ilūziju sēšanai. Šis ir apņēmīgi un atbildīgi pieņemamu lēmumu laiks. Ja vajag, jārīkojas kā Vatikānā, vēlot pāvestu, – kamēr nav pieņemts lēmums, no telpas ārā nenāk.
Karš Ukrainā, inflācija, resursu deficīts, divi pandēmijas gadi un nedrošība par nākotni prasa daudz efektīvāku politiku. Un tālredzīgu politiku – nevis domāt, kā izdabāt kādam šodien, bet gan, kā saglabāt darba vietas, apturēt visa sadārdzināšanos un kā, par spīti visām likstām, mūsu Latvijas valsts pastāvēs un attīstīsies nākamajās desmitgadēs.
Šis ir vispārējas mobilizēšanās laiks. Kā ukraiņi mobilizējas, lai aizstāvētu savu dzimteni, tā arī Latvijā nepieciešama mobilizēšanās, lai savu valsti stiprinātu militāri, ekonomiski, politiski un arī morāli. Šis ir laiks, kad neviens nevar palikt malā, jo tas var nozīmēt valstiskuma zaudēšanu.
Tāpēc Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija un arhitekta un uzņēmēja Ulda Pīlēna aicināti bezpartejiski profesionāļi izveidojuši APVIENOTO SARAKSTU, pulcējot kompetentus, enerģiskus, profesionālus un patriotiskus cilvēkus.
Mums rūp Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšana un nākotne. Mēs protam pieņemt atbildīgus lēmumus. Savas zināšanas, pieredzi un prasmes ieguldīsim valsts stiprināšanā. Mēs piedāvāsim racionālu, izsvērtu, bet vērtībās balstītu tālredzīgu politiku. Jo mēs mīlam savu zemi un gribam, lai brīvā un plaukstošā Latvijā varētu dzīvot mūsu nākamās paaudzes.
Mūsu prioritātes ir: drošība, efektīva valsts pārvalde un augoša, zaļa ekonomika.
Mūsu vērtības ir ikviena cilvēka dzīvība, ģimeņu labklājība, demokrātiska valsts, humāna, miermīlīga pasaule.
Mūsu attieksme: nevis cilvēki valstij, bet valsts cilvēkiem.
Mēs uzskatām, ka politiķiem jādomā par to, kā vairot valsts un visas sabiedrības turīgumu. Politiķu uzdevums ir radīt apstākļus, lai cilvēkiem būtu darbs, stabili ienākumi, finansiāla stabilitāte, labas sociālās garantijas. Valsts uzdevums ir rūpēties par tiem, kuri paši par sevi objektīvu apstākļu dēļ nevar parūpēties. Ja ir inflācija, biežāk jāindeksē pensijas. Ir arī jāveicina pašpalīdzība – jo būs spēcīgāka ekonomika, jo labāk darbosies solidaritātes princips: stiprie palīdz vājākiem.
KRĪZES VADĪBA
Šis nav politisko amatieru un kompromisu aktieru laiks. Šis ir īpaši smagu pārbaudījumu laiks, kad Latvija saskaras ar ļoti lieliem izaicinājumiem – ārpolitiski, iekšpolitiski, saimnieciski, sociāli, finansiāli –, kas mērogu ziņā pielīdzināmi 1991. gada izaicinājumiem. Līdz šim pie varas esošie ir pierādījuši, ka ir vien spriedelētāji, bet ne darītāji. Tā turpināt nedrīkst! Stāties pretī pašreizējiem izaicinājumiem un tos vadīt valstij un sabiedrībai maksimāli rezultatīvi var tikai prasmīgi, pieredzējuši, atbildīgi krīžu pārvaldītāji. Tādi, kādus mēs esam pulcējuši savā komandā. Jo krīzes vadība ir tautsaimniecības sociālo procesu vadīšana paaugstinātas ārējās un iekšējās spriedzes apstākļos, bet kopumā krīzes un jebkuros laikos galvenais ir cilvēks. Tas nozīmē, ka prioritāri ir īstermiņa eksistenciālie risinājumi, kas skar pārtiku, siltumu, drošību, taču tie nedrīkst būt pretrunā ar mūsu valsts ilgtermiņa redzējumu.
Krīzes situācijas pārvaldībā īpašu nozīmi piešķirsim:
Demokrātija, laba pārvaldība
Valsts neatkarība tika izcīnīta, lai mēs būtu brīvi cilvēki brīvā valstī. Latviskā Latvijā. Mums tas ir jānosargā arī nākamajām paaudzēm. Varam pārliecināties, ka demokrātija diemžēl ir ļoti ievainojama.
Pandēmijas laikā daudzu profesiju pārstāvjiem tika noteikti nepamatoti, neloģiski strādāšanas aizliegumi, kā arī preču iegādes ierobežojumi. Informatīvā telpa lielā mērā apzināti tiek piesātināta ar dezinformāciju, meliem, manipulatīviem vēstījumiem, lai grautu mūsu demokrātiju, un saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu šī tendence ir jo vairāk pastiprinājusies.
Līdzšinējā vara, sargājot sevi, ir būtiski apgrūtinājusi daudzas demokrātiskās procedūras, piemēram, referendumu rīkošanu. Viens no labas pārvaldības apdraudējumiem ir tas, ka ministru amati līdz šim sadalīti partijām, kas ministrijas uztver kā savas feodālās saimniecības un, lai nostiprinātu savu ietekmi, saliek amatos savējos, pat nevērtējot viņu kompetenci. Tas degradē efektīvu valsts pārvaldi.
Tā nedrīkst turpināties!
Mūsu ieskatā:
Esam par tālredzīgiem lēmumiem valsts pārvaldē. Sabiedrība nevis jābiedē ar dārdzību nākamajā ziemā, bet gan savlaicīgi un izlēmīgi jārīkojas, lai samazinātu augstās inflācijas kaitējumu. Ja ir inflācija, biežāk jāindeksē pensijas. Automātiski, nevis ar Saeimas lēmumu. Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām mēs risināsim sociālās drošības jautājumus. Ja ir jāpieņem lēmumi par energoresursu iepirkumu vai atbalstu sabiedrībai, tas jādara savlaicīgi.
Jāatjauno jēgpilns valdības dialogs ar pašvaldībām, sekmējot finansiāli līdzsvarotu un uz vietējām vajadzībām orientētu valsts finanšu plānošanu. Sekmēsim tādu valsts un pašvaldību pakalpojumu sistēmas organizāciju, kas novērsīs apdzīvotības samazināšanos laukos un it īpaši Latvijas pierobežas teritorijās. Apzināsim un izmantosim katra reģiona sociālo, ekonomisko un kultūras potenciālu, nešķirojot valstspilsētas un novadus.
Ekonomisko un sociālo krīžu novēršanā plaši iesaistīsim pašvaldības un vietējās kopienas.
Nacionālā drošība
Kopš Krievijas barbariskā uzbrukuma Ukrainai ārēja apdraudējuma riski arī pie mums ir pieauguši. Tas liek būtiski stiprināt mūsu aizsardzības spējas, iesaistīt visus Latvijas iedzīvotājus valsts aizsardzības stiprināšanā, vispirms jau paplašinot Zemessardzi, kā arī nodrošināt patriotisko audzināšanu – nekavējoties ieviešot skolās obligātu aizsardzības mācību.
Ārējās drošības politika
NATO klātbūtnes stiprināšana reģionā. Ciešāka sadarbība ar ES austrumu robežas valstīm, Ziemeļvalstīm un Lielbritāniju.
Valsts aizsardzība
Visaptverošās valsts aizsardzības ietvaros izveidotas militārās spējas ļaus Latvijai kļūt par spēcīgāko aizsardzības posmu Baltijas reģionā, liekot uzsvaru uz Sauszemes spēku (SZS) un Zemessardzes (ZS) attīstību un rezerves karavīru apmācību. Jāattīsta spēcīga vietējā militārā industrija, jāstiprina iekšējā drošība un civilās aizsardzības sistēma.
Īstermiņa uzdevumi (līdz 4 gadiem):
Nākamie četri gadi tiks veltīti intensīvai valsts aizsardzības spēju veidošanai pēc principa: ieroči–cilvēki–apmācība. Vispirms tiks nodrošinātas nepieciešamās ieroču sistēmas un kaujas tehnika, tikai tad tiks piesaistīti cilvēki, kas tiks apmācīti rīkoties ar ieročiem un tehniku. Tas dos mums iespēju izveidot mūsdienīgas kaujas spējīgas vienības, kuras kopā ar mūsu sabiedrotajiem varēs aizstāvēt mūsu dzimteni. Pamata mērķis – izveidot pilnasinīgu SZS Mehanizēto kājnieku brigādi un ZS kaujas vienības, kuru šobrīd nav.
Galvenie darbības virzieni:
Vidējā termiņa uzdevumi (5–10 gadiem):
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidošana.
Galvenie darbības virzieni:
Iekšējā drošība / civilā aizsardzība / katastrofu risku samazināšana
Īstermiņa uzdevumi (līdz 4 gadiem):
Dzīves vide
Mēs skatāmies uz procesiem kompleksi, jo nozares nav atrautas viena no otras. Piemēram, situācija izglītības jomā ietekmē situāciju veselībā, ekonomikā, drošībā, vides aizsardzībā utt. Un otrādi – situācija ekonomikā ietekmē izglītības kvalitāti. Ir jānodrošina nozaru kopdarbības sinerģija.
Izglītības, veselības, sabiedrības drošības, labklājības nozarēs un citās no budžeta finansētās jomās strādājošie ir gadiem ilgi pazemoti ar ziņām par nepietiekami zemo atalgojumu, štatu samazināšanu un reorganizāciju. Politiķi mudinājuši ātrāk slēgt mazās skolas, slimnīcas. Reģionālās plānošanas neesība ir novedusi pie attiecīgo profesiju prestiža krituma un kvalificētu speciālistu trūkuma. Sekas izjūtam jau tagad, un tās izjutīs nākamās paaudzes. Lai novērstu šo problēmu, jārada kompleksa mērķprogramma, atbalsta mehānismi jāparedz ne tikai izglītības, bet arī veselības, drošības, satiksmes u. c. jomās, kā arī stimulējot darba vietu veidošanos reģionos, kur to trūkst un kur tāpēc vērojama straujāka apdzīvotības samazināšanās. Infrastruktūrai nevis jāstimulē ģimeņu migrācija uz galvaspilsētu, bet gan apdzīvotība arī lauku reģionos.
Izglītība
Jāapzinās, ka finansējuma palielināšana izglītībai un zinātnei ir investīcijas valsts izaugsmei. Izglītības jomā nevis jādomā, cik skolu un kurā vietā varam atļauties, bet gan kā nodrošināt vislabāko izglītību ikvienam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas vai ģimenes turīguma.
Ir jāveicina visas sabiedrības izglītotība, dodot iespēju izaugsmei arī no centriem attālākos reģionos dzīvojošiem talantiem. Akcents jāliek arī uz profesionālo izglītību un mūžizglītību. Jādefinē ne tikai minimālais, bet arī maksimālais skolēnu skaits klasē, lai nodrošinātu pedagoga individuālu pieeju katram izglītojamajam. Īpaša uzmanība – eksaktajiem mācību priekšmetiem. Trūkstošo pedagogu problēma jārisina ar vienlīdzīga un taisnīga atalgojuma noteikšanas modeli, būtiski paaugstinot atalgojumu. Ir jāpārtrauc skolu tīkla ikgadēja pārskatīšana, jāpieņem ilgtermiņa modelis, paredzot tam garantētu valsts finansējumu, ar ko skolās strādājošie un skolēnu vecāki var rēķināties. Izglītības iestādēm, kuru dibinātājs nav valsts vai pašvaldība, jānodrošina līdzvērtīgs atbalsts mācību procesā.
Mūsu mērķis ir strādāt pie jaunatnes līdzdalības veicināšanas, attīstot vietēju un nacionālu jaunatnes politiku.
Bērnu un jauniešu fiziskās aktivitātes organizējamas tā, lai maksimāli ieinteresētu sportot, ievērot veselīgu dzīvesveidu, atbildīgi izturēties pret savu veselību.
Augstākajā izglītībā – valsts ministrijas personā definē sabiedrisko pasūtījumu un kvalitātes standartus, bet neiejaucas augstskolu darbībā.
Veselība
Veselības aprūpē cīņa pret vienu vīrusu nedrīkst paralizēt citu slimību savlaicīgu diagnosticēšanu un ārstēšanu. Ģimenes ārstu prakses un slimnīcu uzņemšanas nodaļas regulāri ir pārslogotas ar akūtiem un hroniskiem pacientiem. Tās ir ne tikai Covid-19 pandēmijas sekas, bet arī esošās veselības aprūpes sistēmas nepietiekamā finansējuma sekas. Daudzi veselības aprūpes pakalpojumi nebija pieejami pandēmijas laikā un ierobežoto resursu dēļ nav pieejami arī tagad. Cilvēkiem ir ielaistas hroniskas slimības, kuras varēja un var ar pietiekamu nozares finansējumu savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt, tādējādi novēršot pāragru mirstību.
Beidzot ir skaidri jādefinē – kam, kādās situācijās un kādos termiņos ir pieejami no budžeta apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi un kādos gadījumos pieejama vien maksas medicīna. Jāveido pirmām kārtām uz pacientu vērsta veselības aprūpes sistēma.
Mūsu mērķis ir veselīgs cilvēks veselīgā sabiedrībā. Veselības aprūpei jāpalielina finansējums, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Lielu akcentu liksim uz slimību prevenciju, savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu slimību agrīnā stadijā – kad organismam vēl nodarīts minimāls kaitējums, ārstēšana iespējama maksimāli efektīva un nav dārga. Ir veidojama personalizēta veselības aprūpe, veicināms veselīgs dzīvesveids un cilvēku izpratne par veselības nozīmi, veselīgu pārtiku, veselīgu dzīvesveidu, savlaicīgu profilaktisko pasākumu kompleksu nozīmi. Nepieciešams:
Saistībā ar Covid-19 izplatību mūsu mērķis ir turēt atvērtu ekonomiku, skolas un pirmsskolas izglītības iestādes. Par sabiedrības riska grupām parūpēsies valsts.
Labklājība
Labklājības jomā primāri svarīgs ir atbalsts iedzīvotājiem krīzes pārvarēšanai, vērtējot ne tikai personu ienākumus, bet arī mājsaimniecību neizbēgamos izdevumus (mājokļa īre un komunālie izdevumi, izmaksas veselībai u. tml). Ir jāatjauno piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim tiem, kas pensionējās pēc 2012. gada 1. janvāra. Pakāpeniski jāiet uz pensiju atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas.
Labklājības pamats ir stabila situācija ekonomikā ar motivējošu nodokļu politiku, ar kuru ieņēmumu palīdzību varam palīdzēt ģimenēm ar bērniem, personām ar invaliditāti, senioriem.
Intensīvāk jāturpina pāreja no bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpes institūcijās uz aprūpi ģimenēs, paplašinot audžuģimeņu specializāciju. Bērnu veselīgai fiziskās un psihiskās veselības attīstībai un vecāku atbalstam ir jāveido vienota, preventīva, horizontāla, integrēta (holistiska) sistēma. Jāturpina attīstīt sabiedrībā balstīti aprūpes pakalpojumi un ģimeniskai videi pietuvināta institucionālās aprūpes pieejamība. Ir jāpāriet no fragmentēta uz visaptverošu un vajadzībās balstītu atbalstu. Ieguldījumi prevencijā ir ieguldījums nākotnē.
Situācijā, kad sabiedrība noveco, svarīgs atbalsts ir dzimstības veicināšana. Tas ietver:
Kultūra
Latvija – pašpietiekama un atvērta kultūras valsts.
Lauki. Zaļais kurss
ES zaļā kursa mērķu sasniegšana ir atbalstāma, tomēr tos nedrīkst pakārtot bagāto ES valstu interesēm, pasliktinot Latvijas drošību, apdraudot ekonomisko pastāvēšanu un suverenitāti.
Lai nesamazinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas apjomu, izvērtēsim Eiropas zaļā kursa pasākumus (piemēram, aizsargājamo teritoriju platības, kūdras ieguvi, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, veterināro zāļu izmantošanu u. c.) un ieviesīsim tos atbilstoši Latvijas iespējām un interesēm.
Pārstrādāsim Latvijas sagatavoto Eiropas Kopējas lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu, panākot saprātīgu, nacionālajām interesēm atbilstošu zaļās vienošanās ieviešanu. Izstrādāsim Latvijas lauku ilgtermiņa attīstības plānu, kurš balstīts nacionālās interesēs.
Lai nodrošinātu iedzīvotāju iespējas iegādāties pārtiku par saprātīgām cenām, krīzes periodā samazināsim PVN līdz 5% būtiskākajiem pārtikas groza produktiem.
Panāksim, ka katrs zemes īpašnieks, kurš vēlas strādāt produktīvi, var izvēlēties savu lauksaimniecības vai meža zemes apsaimniekošanas mērķi bez valsts ierobežojumiem. Tur, kur saimnieciskā darbība ir ierobežota sabiedrības interešu vārdā, tostarp bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai, ieviesīsim abpusēji godprātīgu kompensāciju atbilstoši tirgus situācijai vai zemes atpirkšanas mehānismu.
Palielināsim finansējumu pētījumiem, kas izstrādā un rada klimata neitrālus produktus vai tehnoloģijas. Atbalstīsim tādu pētniecību un inovācijas, kas pakāpeniski maina eksporta struktūru no zemas pievienotās vērtības uz precēm ar augstu pievienoto vērtību. Atbalstīsim uzņēmumus, kas finansē pētniecības projektus un ievieš radītos produktus un tehnoloģijas.
Vides aizsardzība. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
Rūpēsimies, lai ietekmes uz vidi aspekts būtu būtisks katrā plānošanas dokumentā un darbībā, kas skar ikvienu dzīves jomu.
Veicināsim sabiedrības ikdienas paradumu maiņu, samazinot patēriņu, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un bioloģiski ražotu produktu izvēli, kā arī veselīgu atpūtu dabā.
Atbalstīsim vides izglītības un sabiedrības līdzdalības aktivitātes ikvienā sabiedrības daļā, kā arī sekmēsim nevalstisko organizāciju sadarbību ar valsts institūcijām.
Iestāsimies par to, lai aizsargājamo dabas teritoriju tīkls tiktu veidots un izvērtēts atbilstoši esošajai situācijai dabā pēc apdraudēto sugu, biotopu un dabas objektu klātesamības principa, salāgojot ar saimnieciskām interesēm.
Tautsaimniecība
Valsts ekonomikas pamats ir uzņēmīgi cilvēki. Tikai dialogā ar uzņēmējiem ir iespējams pieņemt saprātīgus un ilgtspējīgus lēmumus katrā no tautsaimniecības nozarēm. Mēs veidosim Latviju par pašpietiekamu valsti, kuras preču un pakalpojumu eksports apsteidz importu, kur ir pieaugošs izglītotu iedzīvotāju īpatsvars, visi prot un ikdienā lieto valsts valodu. Mēs nodrošināsim, lai Latvijā ir augsta nodarbinātība, pozitīva demogrāfija un lai iedzīvotājiem ir patriotiska attieksme pret savu valsti.
Svarīga ir vides aizsardzības intereses respektējoša, līdzsvarota, ilgtspējīga tautsaimniecības attīstība. Mūsu prioritāte ir ražošana, uz atjaunojamiem un atkārtoti izmantojamiem resursiem balstīta enerģētika un vietējo resursu izmantošana, samazinot ar transportēšanu saistīto vides piesārņojumu.
Bez lielām, nestabilitāti raisošām reformām, bet pakāpeniski un mērķtiecīgi valstī ieviesīsim uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu politiku.
Enerģētika
Mēs aktīvi iesaistīsimies, lai samazinātu globālo procesu ietekmi, un strādāsim, lai:
Uzskatām, ka paātrinātā kārtībā jāsaskaņo un jāattīsta dedzināmo atkritumu (koksnes un papīra, ko nevar pārstrādāt, u. c) izmantošana centralizētai apkurei un/vai elektrības ražošanai, protams, ievērojot prasības par dūmgāzu attīrīšanu. Jāizvērtē tehnoloģijas, jāsamazina birokrātiskais slogs, kas kavē projektu ātru realizāciju; ja nepieciešams, jāsniedz valsts atbalsts.
Vienlaicīgi strādāsim pie jautājumiem par vietējā tirgus apgādi ar kurināmo – šķeldu, kokskaidu granulām, briketēm un kūdru.
Mūsu stratēģiskā prioritāte ir enerģētikas tirgus attīstības plānošana. Tādas šobrīd nav – ir atsevišķi projekti par vēja enerģētiku, elektrības starpsavienojumiem, bet nav kopēja redzējuma par vēlamo enerģētisko struktūru un kapacitāti, piemēram, 10–15 gadu periodā. Mūsu mērķis būtu panākt maksimālu enerģētisko neatkarību, tostarp elektrības ražošanā mūsu valstī, un vienlaicīgi – energoefektivitātes paaugstināšanu.
Satiksme
Ciešāka sadarbība satiksmes infrastruktūras plānošanā ar Veselības, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju. Veselība – veselību veicinoša pārvietošanās, traumatisma samazināšana. Vide – videi draudzīgāka infrastruktūra, kas ir piemērota, lai pārvietotos ar speciālajām palīgierīcēm, velosipēdiem, citiem mikromobilitātes līdzekļiem, kā arī ar sabiedrisko transportu. Ekonomika – pārvietošanās, kas rada pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai.
Jāmaina kurss no auto centriskas satiksmes infrastruktūras uz vispārējas mobilitātes vidi. Latvija turpina izmantot PSRS laika pielabotus ceļa infrastruktūras standartus, kas straujajā modernizācijas laikmetā nav savietojami ar mūsdienīgas sabiedrības prasībām. Pamata uzdevums ir domāšanas maiņa no pārvietošanās ar transportlīdzekļiem uz cilvēku pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, kā arī preču pārvietošanu.
Jāizveido vienota norēķinu sistēma starp valsts un pašvaldību transporta veidiem, savienojot pilsētas un starppilsētu transportu. Sabiedriskā transporta maršrutu un grafiku koordinācija un rīka internetā izveide Latvijas mērogā, integrējot arī privātos mobilitātes pakalpojumus.
Vadāmies pēc cēloņu un seku sakarības: mūsdienās, kur ir satiksme, tur ilgtermiņā grib dzīvot cilvēki. Reģionālā sabiedriskā transporta tīkls jāveido nevis pēc izdevīguma attiecīgajā brīdī principa, likvidējot tā dēvētos nerentablos maršrutus, bet gan valsts interesēm saglabāt apdzīvotību. Attiecīgi jāpielāgo satiksmes plānošanas un dotēšanas sistēmas.
Lielā infrastruktūra (air Baltic, Rail Baltica, prāmju satiksme u.tml.) jāveido salāgota ar vietējo satiksmes infrastruktūru.
Pilsētās – maksimāla prioritāte gājējiem, cilvēkiem ar individuāliem pārvietošanās līdzekļiem (velosipēdiem, skrejriteņiem, ieskaitot tehniskos palīglīdzekļus), tos nodalot atsevišķā plūsmā vai nodrošinot drošu pārvietošanos pa gājēju ceļiem, kā arī sabiedriskajam transportam.
Ostas
Latvijas ostu nozaru un tajā strādājoši stividori sniedz ievērojamu ieguldījumu Latvijas eksporta līderu attīstībā (kokrūpniecība, lauksaimniecība, mašīnbūve un arī celtniecībā). Latvijas ostās jāturpina attīstīt viedā re-industrializācija - veidojot jaunas jaudas uzglabāšanā, pārstrādē un apstrādē. Latvijas ostas jāattīsta kā viens no galvenajiem punktiem arī energo resursu uzglabāšanā, ražošanā un veicinot enerģētisko neatkarību. Latvijas ostās noteikti ir jāveicina ilgtermiņa ieguldījumi, kas nesīs labumus visai Latvijas tautsaimniecībai un veicinās, tai skaitā arī multimodālos kravu pārvadājumus, kā arī tūrismu.
Reģionu attīstība
Līdzsvarota Rīgas un reģionu attīstība vispirms nozīmē tādu apstākļu uzņēmējdarbībai radīšanu, lai veidotos darba vietas reģionos, jo darba vietas ir ilgtspējas pamats, bet pabalsti ir vien ielāpi.
Mēs veidosim kvalitatīvus izglītības, kultūras un medicīnas centrus reģionos, lai panāktu līdzsvarotu reģionu attīstību.
Ne mazāk būtiska reģionos ir infrastruktūra (ceļi, transports, internets, veselības un izglītības pakalpojumi, drošība, kultūra, sociālais atbalsts mazturīgajiem utt.).
Nodokļi un ēnu ekonomika
Izskatīsim iespēju sabalansētākai nodokļu sadalei starp valsti un pašvaldībām.
Vienkāršosim nodokļu sistēmu mazajiem un dzīvesstila uzņēmumiem, lai šos uzņēmumus izvilktu no ēnu ekonomikas. Ieviesīsim uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu politiku.
Mūsu pieeja: jātiecas vairāk attīstīt ekonomiku, veicināt, lai cilvēki vairāk nopelna, aug sabiedrības dzīves līmenis, nevis konsolidēt kā iepriekšējā krīzē vai padarīt cilvēkus atkarīgus no pabalstiem.
Sagaidāmie darbības rezultatīvie rādītāji
Periodā līdz 14. Saeimas darbības beigām jāpanāk, ka, salīdzinot ar 13. Saeimas periodu:
Programmā ir fiksēti galvenie mūsu darbības principi. Būtiski ir saprast, ka šo programmu nevar uztvert kā fundamentāli nemaināmu, bet tā jāuztver kā nemitīgi pilnveidojams dokuments, ievērojot aktuālās ģeopolitiskās norises pasaulē. Vienlaikus svarīgs ir atbalsts iedzīvotājiem krīzes pārvarēšanai. Detalizētus un operatīvus darba uzdevumus katrai nozarei, kā arī datos balstītus sagaidāmos rezultātus noteiktos periodos un iespējamos risinājumus operatīvās situācijās turpinās izstrādāt APVIENOTĀ SARAKSTA nozaru domnīcu profesionāļi.
